Latvia / Latvijā

Pandēmijas, ekonomiskās nestabilitātes, informācijas trūkuma un kara izraisītā “plašsaziņas līdzekļu izzušanas notikumu” fona apstākļos ir parādījies arvien vairāk jaunu neatkarīgu ziņu mediju veidu.

Lai gan pēdējo desmit gadu laikā mantoto ziņu darbinieku skaits ir samazinājies, digitālie vietējie plašsaziņas līdzekļi ir uzplaukuši visā Eiropā, aizpildot ziņu tukšumus, piesaistot vīlušās auditorijas un radot jaunus veidus, kā kopīgot svarīgu informāciju.

Neskatoties uz politiskajām, ekonomiskajām un lingvistiskajām atšķirībām, kas raksturīgas vairāk nekā 40 valstīm, kurās veicām šo pētījumu, mūsu Project Oasis katalogā iekļautās 540 digitālo vietējo mediju organizācijas saskaras ar daudzām kopīgām problēmām un iespējām.

Daži no mūsu galvenajiem atklājumiem:

• • Tās izmanto sociālos medijus, lai mērķētu uz jaunāku auditoriju, sūtītu ziņu atjauninājumus, izmantojot Telegram, lai izvairītos no cenzūras, un apmāca pilsoņus – žurnālistus, lai tie sasniegtu mazapkalpotās kopienas.
  • Vairāk nekā 85% respondentu teica, ka sabiedrības un cilvēktiesību jautājumi ir galvenās to pārklājuma jomas, tostarp tēmas, kas saistītas ar migrāciju, bēgļiem, dzimumu un feminismu.
  • Vairāk nekā 50% resursu tiek veltīti pētnieciskajai žurnālistikai, un daudzi veido alianses, lai atspoguļotu sižetus viņpus robežām.

• • Vairāk nekā 58% šajā ziņojumā iekļauto mediju dibinātāju ir sievietes. Viņas ļoti sadarbojas, un lielākajai daļai ir divi vai vairāk līdzdibinātāju.
  • Plašsaziņas līdzekļi, kurus dibinājušas komandas, kurās ir gan vīrieši, gan sievietes, ziņoja par vislielākajiem ieņēmumiem, vidēji 509 740 eiro gadā.
  • Tie, kas iegulda uzņēmējdarbības attīstībā, veido ilgtspējīgākas organizācijas. Plašsaziņas līdzekļi, kuros ir vismaz viens darbinieks, kas nodarbojas ar ieņēmumu radīšanu, ziņoja, ka to vidējie gada ieņēmumi ir sešas reizes lielāki nekā tiem, kam nav šāda amata: 598 539 eiro salīdzinājumā ar 95 629 eiro.
  • Vairāk nekā puse šajā pētījumā iekļauto plašsaziņas līdzekļu ir bezpeļņas organizācijas, un daudzi no peļņas gūšanas uzņēmumiem vairāk iegulda žurnālistikā, nevis peļņas gūšanā.
  • Starp bezpeļņas medijiem galvenie ieņēmumu avoti ir dotācijas, individuālie ziedojumi un dalība (šajā secībā). Starp peļņas gūšanas medijiem galvenie avotie ir reklāma, vietņu abonementi un dotācijas.
  • Ieņēmumu dažādība ir ļoti svarīga, taču pārāk daudz avotu nenozīmē lielākus panākumus. Divu līdz sešu ieņēmumu avotu attīstīšana, šķiet, ir optimāla ilgtspējai un neatkarībai.
  • Vietējie digitālie plašsaziņas līdzekļi ir veidoti no maziem jaunizveidotiem uzņēmumiem, kurus vada brīvprātīgie, kas kalpo savām kopienām un ļoti ienesīgām vairāku platformu operācijām, kas ik mēnesi piesaista miljoniem lapu skatījumu un nopelna miljoniem eiro gadā.
  • Lai gan daži no šajā pētījumā iekļautajiem plašsaziņas līdzekļiem ir vairāk nekā 20 gadus veci, vairāk nekā puse sāka publicēties pēdējā desmitgadē. To lielākais skaits tika dibināts 2016. gadā.

Ilgtspējība ir grūta, un nav vienkāršas veiksmes formulas. Tomēr daudzi no mūsu intervētajiem plašsaziņas līdzekļu vadītājiem pierāda, ka ir iespējams atrast atbalstu, kas viņiem nepieciešams, lai kalpotu savām kopienām.

“Nav oligarhu, nav “maksas mūra”. Tikai jūsu ziedojumi un mūsu darbs,” tāds ir 2009. gadā izveidotā Čehijas digitālā izdevuma “Deník Referendum” sauklis. Galvenais redaktors Jakubs Patočka pastāstīja mums par savu metodi: “Lasītāji, kas vēlas debatēt [komentāru sadaļā] zem mūsu rakstiem maksā par to. Šī pieeja rada pieticīgus ienākumus un arī palīdz raisīt diskusiju.”

Plašsaziņas līdzekļu kooperatīvi, kas tiek finansēti no biedru ieguldījumiem, ir interesants modelis dažu mūsu direktorijas publikāciju vidū. Apvienotajā Karalistē “The Bristol Cable” kooperatīva biedri ir arī “demokrātiskie akcionāri”, kas nozīmē, ka viņi var apmeklēt organizācijas ikgadējās kopsapulces, balsot par redakcijas kampaņām un bez izpilddirektoru padomes kandidēt vēlēšanās.

Lielāko daļu plašsaziņas līdzekļu uzņēmumu, kurus plānojām, lai izveidotu mūsu direktoriju, uzsāka žurnālisti, bieži vien ar ierobežotiem resursiem un uzņēmējdarbības pieredzi, taču, neskatoties uz šiem (un daudziem citiem) izaicinājumiem, daudzi apgalvoja, ka viņi sagaida izaugsmi turpmākajos gados.

Daži no tiem būs labi zināmi lasītājiem, kuri strādā plašsaziņas līdzekļu jomā, taču mēs uzskatām, ka starp daudzajiem iedvesmojošajiem piemēriem, kurus esam atraduši Eiropā, būs arī daži pārsteidzoši gadījumi. Tomēr mēs neapgalvojam, ka šī Project Oasis pirmā versija pārstāv visus plašsaziņas līdzekļus, kas būtu jāiekļauj mūsu Eiropas katalogā.

Daudzi no mūsu atklājumiem šajā pētījumā saskanēja ar mūsu iepriekšējiem pētniecības projektiem, un, lai nodrošinātu plašāku kontekstu un salīdzināšanas punktus, mēs padziļināti iedziļināmies visos galvenajos secinājumos, kas minēti nākamajā ziņojumā.

Šis pētniecības projekts tika veikts, izmantojot metodoloģiju, ko mēs izstrādājām “SembraMedia”, kad 2015. gadā sākām meklēt līdzīga veida plašsaziņas līdzekļus spāņu kopienās Latīņamerikā, Spānijā un Amerikas Savienotajās Valstīs. Kopš Project Oasis uzsākšanas 2022. gadā, pie šī projekta ir strādājuši vairāk nekā 60 cilvēku, tostarp 34 pētnieku ar vietējo pieredzi, kuri kartēja, analizēja un veica intervijas vairāk nekā 30 valodās.

Ir svarīgi atzīmēt, ka šis ziņojums un plašsaziņas līdzekļu katalogs nav galīgs, izsmeļošs visu neatkarīgo digitālo mediju saraksts Eiropā. Mēs ceram, ka tas ir tikai pirmais solis pašreizējā pētniecības projektā, kuru mēs turpināsim attīstīt.

Mūs iedvesmo novatorisms, apņēmība, drosme un bieži vien godalgotā žurnālistika, ko izstrādājuši mediju vadītāji, kuri, neskatoties uz savu aizņemtību, veltīja laiku sarunām ar mūsu pētniekiem.

Kā uzzinājām no iepriekšējiem pētījumiem, Project Oasis direktorijā iekļauto plašsaziņas līdzekļu veidu izcelšana var palīdzēt to vadītājiem apmainīties ar zināšanām, sadarboties un iegūt lielāku atpazīstamību un atzinību no organizācijām, kas viņiem var sniegt vitāli nepieciešamo un pelnīto atbalstu, lai turpināt savu darbu.

Preses brīvība

Pētnieciskā un analītiskā žurnālistika Latvijā plaukst, “ļaujot žurnālistiem saukt pie atbildības politiķus”, savā Preses brīvības indeksā atzīmē “Žurnālisti bez robežām”. “Lai gan piekļuve publiskajai informācijai ir plaša, caurskatāmība ir ierobežota sakarā ar Covid-19 pandēmijas un Krievijas karadarbības saistītajiem ierobežojumiem. Mediju regulators tiek kritizēts par neatkarības trūkumu no valdības puses,” norāda organizācija.

“Žurnālisti strādā kopumā drošā vidē, bet ir pakļauti verbāliem uzbrukumiem uz ielas un tiešsaistē,” tā piebilst, norādot, ka politiski uzbrukumi plašsaziņas līdzekļiem un mēģinājumi diskreditēt žurnālistus vēlēšanu kampaņu laikā mēdz vairoties.

Tirgus struktūra un dominēšana

Latvijas mediju vidē dominē sabiedriskā raidorganizācija (LTV) un korporācijām piederošie privātie ziņu izdevumi: TV3 grupa, Express grupa un Postimees grupa.

Vēl nesen ievērojamu ziņu tirgus daļu aizņēma daudzie Krievijas valsts iestāžu kontrolētie televīzijas kanāli; daži no tiem tagad ir aizliegti, jo tiek izvirzītas apsūdzības par Latvijas un Eiropas Savienības (ES) tiesību aktu pārkāpumiem, norāda “Žurnālisti bez robežām”.

Latvijas digitālo ziņu vide pēdējā laikā ir kļuvusi daudzveidīgāka, jo Rīgā apmetušies politiskie bēgļi no Krievijas, kuri no turienes vada savus krievvalodīgos mediju projektus, apkalpojot globālo krievvalodīgo auditoriju.

Koncentrācijas līmenis ziņu mediju tirgū ir ļoti augsts, un palielinās tirgus plurālisma risks, jo īpaši digitālo mediju koncentrācijas pieauguma rezultātā, saskaņā ar Mediju plurālisma un mediju brīvības centra “Monitoringa mediju plurālisma digitālajā laikmetā (MPM 2022)” valsts ziņojumu par Latviju.

Kā tiek finansēti mediji 

Galvenais mediju ienākumu avots valstī ir reklāma. “Gan privātie, gan sabiedriskie mediji cīnās ar nepietiekamu finansējumu. Runājot par vietējiem medijiem, daļai no tiem ir jākonkurē ar pašvaldību finansētajiem informācijas avotiem,” atzīmē “Žurnālisti bez robežām”.

Sabiedriskās apraides finansēšanas modelis piedzīvo izmaiņas. Neatkarīgos medijus finansē Mediju atbalsta fonds, kas atbalsta īpaši sociāli nozīmīgus projektus, norāda “Mediju plurālisma un mediju brīvības centra ziņojums”. Pēdējā laikā tā centieni ir vērsti uz dezinformācijas apkarošanu.

Katalogā ir iekļauti desmit Latvijas digitālo vietējo mediju organizāciju profili. Piecas no tām apkalpo krievvalodīgo auditoriju, četras apkalpo latviešu valodā runājošo auditoriju un viena nodarbojas tikai ar žurnālistiku angļu valodā.

Latvijas neatkarīgo mediju scenāriju veido divas būtiskas daļas – mediji, kas orientēti uz latviski runājošo auditoriju, un tie, kas ir orientēti uz krievvalodīgo auditoriju. Tikai daži no šiem medijiem mēģina apkalpot abas auditorijas. Lielākā daļa direktorijā iekļauto plašsaziņas līdzekļu ir mazi nišas ziņu projekti, kas koncentrējas uz vienu tēmu, piemēram, kultūru vai drošību, vai konkrētu reģionu. Ir daži izņēmumi, taču tikai neatkarīgi krievu valodas mediji piedāvā vispārīgas ziņas un piesaista ievērojamu auditorijas daļu.

Digitālie neatkarīgie krievvalodīgie mediji daudzās jomās apsteidz latviešu medijus. Tie ir tehnoloģiski modernāki un efektīvāk ievieš visprogresīvākos finansēšanas modeļus. To piedāvājums ir plašāks izmantoto mediju (audio, video programmas, anketas utt.), kopienas līdzdalības iespēju, žurnālistikas žanru un pielietoto metožu ziņā. Vietējie digitālie, neatkarīgie mediji, kas apkalpo latviski runājošo auditoriju, pārsvarā izmanto valsts finansējumu un dažādas citas dotācijas.

Latvijas neatkarīgo digitālo mediju scenāriju veido divas savstarpēji nesaistītas pasaules – latviešu un krievu valodas izdevumi. Šīs divas pasaules reti mijiedarbojas viena ar otru. Latviešu valodā runājošo neatkarīgo digitālo ziņu mediju sasniedzamība ir zemāka; tādējādi to ietekme ir ierobežota. Latvijā bāzējušies krievvalodīgie neatkarīgie ziņu mediji iesaista krievvalodīgos visā pasaulē un bauda viņu atbalstu.

Pēdējo reizi atjaunots: 2023. gada janvārī